Pančakarmas terapijas

Ājurvēdā viena no efektīvākām terapijām ir Pančakarma. Pančakarma ājurvēdā nefokusējas uz vielmaiņas atsevišķiem procesiem, tā stimulē ķermeņa iekšējās reģenerācijas spēkus. Pančakarma ietver sevī vairākas fāzes: sagatavošanas fāze, izvadīšanas fāze un fāze pēc izvadīšanas:

• Pataloģiski akumulēto substanču izvadīšana no audiem un šūnām
• To pievadīšana gremošanas traktam
• To izvadīšana no gremošanas trakta

Izvadīšanas terapijas iedarbojas attīroši ne tikai uz gremošanas trakta orgāniem, tās attīra visu ķermeni kopumā un atjauno psihes dabisko līdzsvaru.
Sagatavošana noris 2 posmos. Pirmajā posmā ķermenis tiek piesātināts ar taukvielām (gī, eļļas) gan iekšēji gan ārēji (snehana), saskaņā ar katra indivīda konstitūciju . Tad caur dažādām siltuma terapijām (svedana) tiek stimulēts šo taukvielu pievade gremošanas traktam.

Izvadīšanai terapijai ir pavisam 5 dažādas terapeitiskas darbības caur ko arī tās ieguvušas nosaukumu pančakarma (piecas darbības):
1. Vamana –  vemšanas terapija
2. Virečana – caurejas terapija
3. Basti – attīrošā vēdera klizma
4. Nasja – deguna attīrīšana ar eļļām
5. Rakta šodhana - asins nolaišanas terapija 

Pacienti, kuri nav piemēroti pančakarmai (no Charaka Samhita rakstiem):
1. nav spējīgi sadarboties “piedzīvojumu meklētāji” (neseko norādījumiem)
2. pacienti, kuri nav spējīgi samaksāt 
3. vissziņi 
4. agresīvi pacienti
5. skauģi un greizsirži
6. cilvēki ar pesimistisku dzīves uztveri
7. ļoti vāji pacienti
8. cilvēki, kuriem ir tuvas nāves pazīmes
9. pilnīgi nedziedināmas slimības
10. Āmas (toksīnu) klātbūtne 

Āma.

Pančakarmu un jebkuru eļļošanas procedūru nevar sākt, ja ķermenī ir āma (lipīga, nesagremota, toksiska ķermenim agresīva substance – kā piemērs aplikums un mēles) . Āma rodas, ja gremošanas un vielmaiņas procesi ir traucēti un barība netiek pilnībā pārstrādāta.

Āma simptomātika:

• Vispārējs stīvums
• Smaguma sajūta
• Letarģija, nevēlēšanās darboties, nogurums
• Nelabums
• Apdullums
• Ķermenis jūtas tā kā sasists
• Apetītes trūkums
• Regulāri gremošanas trakta traucējumi
• Uzpūsts vēders
• Smirdošas fekālijas
• Žāvas
• Slāpes
• Stipra siekalu veidošanās
• Vemšana
• Dedzināšana
• Temperatūra
• Galvas sāpes
• Sinkopes
• Aplikta mēle
• Līpīgi , smirdīgi izdalījumi
• Maņu un gara trulums

Āma lielākoties rodas gremošanas uguns agni vājas darbības rezultātā. Sekojoši uztura principu pārkāpšana veicina āmas rašanos:
• Par daudz ēšanas
• Smagi sagremojamu produktu lietošana ( piem. Gaļa ar piena produktiem, taukains, kaphas došu palielinošs uzturs)
• Raupjš, auksts, sauss uzturs
• Ēdiens, kas izraisa pretīgumu
• Ēdiens, kas rada vēdera pūšsanos
• Ģļotādas kairinošs uzturs
• Sabojājies, vecs uzturs
• Ēst nesavienojamus produktus (piem. piens ar skābiem augļiem, gaļa un zivis ar piena produktiem)
• Neregulāras ēdienreizes
• Ēst, kad nav sagremota iepriekšējā ēdienreize
• Nepareizi ievērots gavēnis
• Stipras emocijas ēdienreizē vai arī pēc ēdiena ( piem. Agresija, apjukums, raizes, seksuāla kāre, bailes)
• Neiešana laicīgi gulēt
• Gulēšana pa dienu
• Gremošanas kūtrums
• Stipra kaphas palielināšanās
• Dabisko vajadzību apspiešana (piem. Šķavas)

Ja ir konstatēta āma, tad ir jāievēro attīrošā diēta un jāpārkārto aktivitāšu un atpūtas režīms, jālieto ājurvēdas preperāti, kas palīdz izvadīt āmu. Ja āma ir izvadīta, tad var sākt pančakarmas terapiju.