Ieklausīšanās māklsa

Klausīšanās māksla
Klausīšanās tā ir māksla. Bieži vien, kad divi cilvēki strīdas, viņi viens otrā neieklausās. Kad jūs dusmojaties uz bērnu, skaļā balsī viņu kritizējot. Mēs viens otram metam virsū savu miskasti, nespējot ieklausīties otrā cilvēkā, kas viņam ir sakāms, kādas ir sajūtas. Galu galā abi divi saka vienu un to pašu, bet strīdas tik ļoti, ar tik daudz dusmām, izmisumu un emocionālo stresu, ka viņi nav spējīgi ieklausīties viens otrā. Kad otrs cilvēks runā, mums vajadzētu klausīties ar sirdi. Klausīties bez vērtējuma, mēģināt klausīties no sirds centra un būt sapratnē ar to, ko cilvēks jums stāsta. Vērojiet, vai otrs runā ātri, vai viņa domas ir tīras, vai tur ir bailes, stress, dusmas, izmisums un vērtējoša domāšana vai arī cilvēks runā ar mīlestību, līdzjūtību un cieņu. Vēro otru bez vērtējuma. Atkal un atkal mēs strauji izdarām priekšlaicīgus vērtējumus, nemaz neieklausoties otrā, jo it kā zinām ko otrs teiks nākamajā mirklī. Dažreiz mēs klausāmies kādu jau mēnešiem, un jau esam iepazinuši visu ko šis cilvēks saka, un pat vairāk neieklausāmies. Īsta ieklausīšanās notiek šeit un tagad – it kā jūs klausītos pirmo reizi.
Katram cilvēkam ir savs runāšanas stils, un no šī runāšanas modeļa mēs veidojam savu priekšstatu par šo cilvēku – vai tas būtu vīrs, sieva, draugs vai draudzene. Šie runāšanas modeļi ļauj mums novērtēt, kā jūtas otrs cilvēks. Bet, bez vērtējuma komunikācija ir īstā runāšana.
Kad Jūs patiesi otrā ieklausāties, var uzreiz dzirdēt no kura līmeņa otrs runā – nabas, sirds, kakla vai no galvas līmeņa. Tas nav svarīgi ko šis cilvēks saka, pamēģiniet vienkārši ieklausīties runas esencē – mēģiniet izprast kā šis cilvēks jūtas un nevis ko viņš saka. Kad Jūs sadzirdēsiet šo esenci, sajutīsiet atbalsi savā sirdī. Īstā komunikācijā runātājs ar klausītāju atrodas vienā apziņas līmenī un vienā brīdī veidojas neverbālā komunikācija – šī īpašā saite, kas vieno mūs visus.
Jūs varat pat sarunāties ar putniem, koku vai akmeni, jo visi šie objekti ir dzīvi. Neverbālā komunikācija atver sirds čakru. Pajautājiet kādam, lai tas stāsta par kaut ko vienkāršu – pamēģiniet, pārmaiņas pēc, vienkārši ieklausīties, bez vērtējuma, sajūtiet otra cilvēka noskaņojumu un vibrācijas. Tad Jūs sapratīsiet uz kāda “viļņa” otrs atrodas – jo tieši šī vibrācija atrodas arī jūsos pašos. Tā ir savienības definīcija.
Shabda Parīksha – tā saucas balss novērtējums ājurvēdā, bet tas neietver tikai konstitūcijas vērtējumu – vai balsī vairāk ir vata, pitta vai kapha. Vatas konstitūcija pārsvarā runā ātri, sasteigti, augstos toņos, sausi, nedroši un bailīgi. Pitta savukārt runā asi, ļoti dominējoši un pamanāmi, vienmēr intelektuāli un pārliecināti un droši. Kā runā Kapha doša? Tai būs lēna, nosvērta un dziļa balss, līdzjūtīga un skaļi monotona. Tomēr īstais vērtējums ietver ieklausīšanos ar visu Jūsu būtību. Ar šādu ieklausīšanos mēs saņemam vispārējo sajūtu, kas notiek ar cilvēku – vai viņam ir blokāde sirds čakrā, kakla čakrā vai kādā citā vietā. Ja Jūs patiesi klausāties cilvēkā – jūs sapratīsiet, kas ar viņu notiek. Kad jūs vienkārši meklējat kaut ko otrā, Jūs neieklausāties. Nemeklējiet kaut ko, klausāties ar visu sirdi un Jūs dzirdēsiet.
V.Lad