Ilze Selecka, 2014
Ājurvēdas psiholoģija balstās uz vēdiskās filozofijas pamatiem, jogas mācību un vesela
ķermeņa uzturēšanas principiem, kuri, savukārt, ir formulēti ājurvēdas medicīnas senajos
rakstos, kas ir vairāk kā 4000 gadu veci. Pēdējā laikā visā pasaulē ir guvušas popularitāti joga
un meditācijas, senās terapijas, kuras balstās uz nevardarbības principu – salabot cilvēka
ķermeni un garu kā vienotu sistēmu, nenodarot pāri kādam orgānam vai prāta daļai.
Ājurvēdas psiholoģijas metodes cilvēka harmonijas nostiprināšanā ietver visu cilvēku –
ķermeni un garu un paredz sekojošas terapijas:
1. Ķermeņa attīrīšanos
2. Apziņas garīgo transformāciju
3. Emocionālo atjaunināšanos
Saskaņā ar ājurvēdas principiem ķermenis tiek attīrīts ar katrai konstitūcijai piemērota
uztura ieteikumiem un atbilstošiem dienas režīma ieteikumiem. Vatas tipiem ar
dominējošu gaisa elementu un ētera elementu (auksts, raupjš, sauss, kustīgs, viegls) – tiek
ieteikts silts, šķidrs, balastvielām un vitamīniem bagāts uzturs ar sildošām garšvielām un
stingri saplānota dienas kārtība. Šīs konstitūcijas cilvēki aizraujas ar lietām tik ļoti, ka
piemirst par ēdienu, gulēšanu , atpūtu un atgūstas tikai tad, kad vai nu nogurums tos nogāž
vai arī slimība piespiež rīkoties. Vatām laicīgi jāiet gulēt un pirms gulētiešanas ieteicamas
sildošas nomierinošas tējas ar ingveru vai kanēli, vannas ar ēteriskām eļļām, kas sasilda
ķermeni, mitrina ādu un ceļ pašapziņu: kardamons, vīraks, bergamots, ģerānija, neroli . Ja
Vatas līdz plkst. 22. aiziet gulēt, tas aiztaupīs viņām daudzas veselības problēmas: miegā
mēs spējam apstrādāt daudzas neatrisinātās problēmas un samezglotās situācijas, kas
prātam nav paveicamas. No plkst. 22.00 līdz plkst. 2.00 ķermenī aktīvi notiek vielmaiņas
procesi: tiek uzņemti un uzsūcās minerālvielas, vitamīni, kas nepieciešami gan veselam
ķermenim gan veselai psihei. Ja šajā laikā mēs skatāmies televizoru, lasām grāmatu vai
darbojamies internetā, tad ķermenis patērē enerģiju nomodam un maņu informācijas
apstrādei, kā rezultātā vielmaiņas procesam atliek tikai kādi pāris procentu enerģijas. Taču
tieši Vatas konstitucījas tipa cilvēki regulāri iet gulēt pāri pusnaktij – kāla – laika faktora
neievērošana – pirmais ciešanu iemesls aprakstītais vēdās nākošā dienā rada haosu
domāšanas procesos, koncentrēšanās problēmas, nestabilitāti, nedrošību un nespēku.
Vēdās aprakstīta nākošo ciešanu iemeslu - asātmya – nepareiza maņu piesaiste maņu
objektiem: Ja tiek lietoti tonizējoši dzērieni , lai neiemigtu (miega, nomoda ritma izjaukšana)
? . Taču jāatceras, lai cik ātri vai lēnu pārmaiņas ienāk – tās ir jākopj un ar tām ir
jādarbojas kā ar dzīvu augu. Ja regulāri darbosies – raža būs bagātīga, bet ja tikai sēdēsi un
cerēsi, var gadīties arī ražu nesagaidīt. Efektīvs veids kā pa gaisu lidojošām vatām iezemēties
un apzināties savas ķermeņa un gara vajadzības ir regulāras masāžās ar siltām Vatas
konstitūcijai atbilstīgām eļļām, būšana dabā, vasarā peldēšanās un regulāras elpošanas
(pranajama) nodarbības.
Pitas konstitūcijai ar uguns elementa spožo dominanti vajadzība pēc pasaules atzinības ir
ielikta jau šūpulī : strādā kamēr sasniedz nosprausto, lai ko arī tas prasītu, jo ir ideālas
personības veidošanas meistari. Atpūšoties mīl riskēt – alkohols, baudas, riskantas
izklaides, ekstrēmi sporta veidi utt. Maksimāli māk kontrolēt savu rīcību, kas vakarā izlaužas
ārā kā pastiprināta agresija un neapmierinātība vai arī kā citu kritizēšana un komandēšana -
kā rezultātā iedzīvojas daudzās kaitēs , kas saistītas ar tādiem traucējumiem kā kuņga,
aizkuņģa, žultspūšļa vēlāk arī aknu problēmās : Lai uzturētu IDEĀLĀ tonusā ķermeni un
prātu regulāri tiek lietoti kofeīnu saturoši dzērieni vai arī ēsti saldumi, esot lielā laika un
izplānotās uzvaras spriedzē : es būšu pats labākais! – tiek apēsts vairāk nekā ķermenim
vajadzīgs. Pitas ir vairāk prātā nekā ķermenī , tāpēc reizēm nedzird un nejūt ķermeņa
vajadzības – tiek locīts iekšā viss, kas ir pa rokai ērti paņemams, tiek strādāts bez brīvdienām
un atvaļinājumiem . Šāda agresīva ķermeni nerespektējoša politika noved pie kunģa sulas un
žults izdales traucējumiem, aizkuņģa enzīmu pārslodzi (saldumi) un zarnu darbības
traucējumiem – viss pa pusei nesagremotais vēdera traktā pūst, rūgst un vairojas patogēno
baktēriju veidā un veido iekaisumu perēkļus – kas ir pittai raksturīgās slimības. Psihē tas
atstāj savas pēdas – ‘’rūgšanas’’ process notiek arī smadzenēs: pitas ir visvairāk
neapmierinātā konstitūcija – nekad nav gana labi, lai cik labi arī būtu. Regulāri visu
kontrolējot un esot nepārtrauktā spriedzē , pitas ar laiku pēcpusdienās jūtas sagurušas un
vakarā bez spēka – ilgstoši šādā veidā darbojoties parādās pirmās nomāktības pazīmes un
domas par dzīves bezjēdzību. Pēc laika inteliģentās pitas apmeklē ārstu un sūdzas par
nogurumu, gremošanas un iemigšanas traucējumiem. Tiek - parakstītas zāles, kas uztur
tonusā ķermeni visu dienu, pēc tam zāles, kas vakarā palīdz aizmigt, zāles, kas iznīdē visas
baktērijas un regulē gremošanas sulu ‘’pareizu’’ izdali personības paaugstinātu ambīciju
stāvoklī . Ne tik inteliģentās vakaru pavada ar cigaretēm un alkoholu – tikai tā spēj
atslēgties no darba un pēc tam iemigt. Pieticīgākās pitas spēlē datorspēles vai nododas
sociālo tīklu valgos līdz vēlai pusnaktij, kamēr spēku izsīkumā beidzot piekūst. Mums katram
ir iedota sava enerģijas deva šai dzīvei – jogā ir tēze, ka ir iedots noteikts daudzums elpas
vilcienu, ja es elpoju sasteigti un saspringti, dzīves ilgums sarūk. Teiciens: es visu
KONTROLĒJU un tas mani neskars – pieder tieši pitas konstitūcijai. Neizpaustās dusmas,
vēlme kontrolēt citus un kritizēšana ir transformējamas arī citos, ķermenim un garam daudz
pieņemamākos veidos: aktīvā izkustēšanās ārā skrienot vai vingrojot, radošākajiem –
dziesmā vai dejā. Nomierinošās elpošanas tehnikas, ko piedāvā joga ir pitu glābiņš –
nomierinot ambiciozo prātu, tās ierauga pašas sevi tagadnē, spēj adekvāti novērtēt savas
ķermeņa un gara vajadzības kā primārās šajā brīdī. Tas savukārt palaiž vaļā dažas ambīcijas,
kuras mājo nākotnē, un dzīve iegūst prioritātes, kurā arī citiem ir ļauts uzvarēt. Šiem
konstitūcijas tipiem ieteicama salda (gan svaigi gan kaltēti augļi, saldi dārzeņi) un rūgta un
(cigoriņu kafija) un sīva (zāļu tējas, zaļumi) garša, vēlams veģetārs uzturs vai arī ierobežots
gaļas patēriņš. Vakarā silta vanna ar atvēsinošām, nomierinošām ēteriskām eļļām : jasmīns,
roze, sandals un mierīga, līdzsvarojoša mūzika un regulāras eļļas masāžas. Pitas ir ļoti
inteliģentas un jauno, veselīgo, laimīgo dzīvi māk pienācīgi novērtēt. Ja reiz ir sākušas, tad
pie tās turas, un kļūst par aizrautīgām veselīga dzīvesveida propogandētājām.
Kaphas pēc dabas ir kūtras un mudināmas uz darbu, bet ja sāk, tad strādā pamatīgi un
apbrīnojami pacietīgi. Taču mīl paslinkot un vienkārši nedarīt lieku, liekais ir viss, ko var
izdarīt citi... Kaphu problēma ir laiskums visā gan ķermenī gan arī domas ir lēnprātīgas: neko
daudz negribu sasniegt, galvenais ir būt komfortā pašam: paēdušam un apmierinātam ar
sevīm. Ieslīgstot pārlieku lielās baudās kā piemēram ēšana vai seksualitāte, kaphas enerģijas
citām aktivitātēm nepietiek. Vielmaiņas procesi Kaphas tipiem ir daudz lēnāki nekā citiem,
tāpēc ēdienreizēm vajadzētu izskatīties šādi: brokastis izlaist, pusdienas mērenas un vakarā
zupa vai arī kas viegls un silts, tad Kaphas būs mundras un enerģijas pilnas. Parasti Kaphas
vakarā kārtīgi pieēdas un viņu lēnajai vielmaiņai netiek ļauts sākt strādāt. Kad gremošana
beidzot visu ir sagremojusi, var sākties uzsūkšanās procesi. Kaphas ir tās, kuras šī iemesla
dēļ noguļ visu rīta cēlienu un pamostas pēc iespējas vēlāk. Tik ilgs gulēšanai veltītais laiks
raisa Kaphās laiskumu un nepārvaramu slinkumu. Kaphas tipiem ir svarīgi sabalansēt visu
5 maņu (dzirde, redze, tauste, smarža, garša) apmierināšanu vienmērīgi: klausīties regulāri
sevis iepriecinošu mūziku savienojot to ar aktīvu kustību – dejām sportu utt., brīvajā laikā
smaržot ēterisko eļļu aromātu kurām piemīt rūgtas, savelkošas, uzbudinošas, sildošas
īpašības kā bazilikam, eikaliptam, pačūlijai, lauru lapām, ingveram un krustnagliņām.
regulāra ēterisko eļļu baudīšana mazina apetīti un ļauj būt apmierinātam arī bez pārēšanās.
Kaphām nevajadzējtu aizmirst par regulāru uzmundrinošu masāžu vai kontrastdušu ar
sekojošu aktīvu norīvēšanos ar raupju linu dvieli kā arī ēdot atcerēties, ka pastāv visas
sešas garšas, kuras Kaphām parasti novienojas vienā : saldā, kas parasti ir visi saldumi
vai arī gaļa (salda garša). Šīs konstitūcijas tipiem tiek ieteikts daudz asu garšvielu, mazas
porcijas, aktīvas un spēcīgas sportiskās aktvitātes. Kaphas ir tās, kuras ir pakļautas vienām
no raksturīgākajām ciešanu iemesliem saistītām ar atmiņas traucējumiem – smritbhramša
- ja tamas un rajas ir pārsvarā, atmiņa tiek traucēta. Situācijas, kas ir radījušas sāpes tiek
aizmirstas un kāpšana uz tā paša grābekļa notiek vēl un vēl. Šodien iedzēru, rītā sāp galva,
kuņģis streiko. Pēc laika atkal dzeru, jo atmiņa nespēj izdarīt secinājumus par labu ķermeņa
ilglaicīgai veselībai, bet gan par labu īslaicīgai prāta eiforijai, kuras summējoties cilvēku ieved
atkarībā un slimībā.
Visām konstitūcijām ir ieteicama regulāra ķermeņa attīrīšanās vismaz reizi nedēļā ar karstu
ūdeni un vienkāršām maltītēm no graudaugiem vai dārzeņiem – šādi ķermenis spēj izvadīt
visus aizķērušos toksīnus. Viena no visvairāk pielietotajām ķermeņa attīrīšanas terapijām
ājurvēdā ir pančakarmas terapija, kura klasiskā variantā ilgst vairāk kā mēnesi un attīra
ķermeni ar dažādu medicīnisku augu eļļu un zālīšu palīdzību. Tīrā ķermenī mājo tīras domas
un tiek pieņemti lēmumi, kas ir draudzīgi paša labsajūtai un laimei.
Ājurvēdas psiholoģija kā vienu no prioritātēm ceļā uz garīgu stabilitāti min cilvēka apziņas
spēju mainīties, pielāgoties jeb garīgi transformēties. Kad ķermenis ar sabalansēta uztura
un veselīga dienas režīma palīdzību ir attīrīts no prāta kļūdainās pagātnes pieredzes – stresu
un bailes apēst saldumos, dusmas un sāpes noslīcināt alkoholā vai neveselīgās izklaidēs –
varam sākt atveseļot prātu un inteliģenci. Te galvenais darbs ir ar emocijām, apzināties to
izcelsmi un spēju tās kontrolēt. Ājurvēdā ir aprakstītās sekojošas emocijas, kas rada dažādus
gara traucējumus:
Emocija un konstitūcija, kura visbiežāk ir pakļauta šai emocijai
Harsa (prieks vērsts nākotnē, eiforija, pacilāts garastāvoklis) (vata)
Kāma (vēlmes) (kapha)
Lobha (Iekāre ) (pita, kapha)
Bhaya (bailes) (vata)
Šoka (skumjas) (vata, kapha)
Višada (nomāktība, depresija) (kapha, vata)
Dhainya (izmisums, bezpalīdzības sajūta) (vata)
Krodha (dusmas, agresija, noraidījums) (pita, kapha)
Irsyā (aizvainojums) (pita)
Mātsarya (skaudība) (pita)
Asūyā (kritizēšana) (pita)
Izmisums, skaudība, kritizēšana, bailes, ilgstoši rada gan psihiskus gan arī vēlāk
ķermenī dažādu slimību aizsākumus: aizturētas dusmas un aizvainojumi – paaugstinātu
asinsspiedienu , bailes zaudēt darbu, mīļoto cilvēku – dažādas neirotiskas dabas slimības
utt. Pittas savā analītiskajā prātā pārsvarā ir kā uz tilta, kuram uzraksts pagātne – ideālā
nākotne: salīdzina kā ir citiem izdevies un pārbauda sev – vai ir labāk: kritizēšana, skaudība,
aizvainojums, dusmas, agresija, un iekāre izdarīt vēl labāk ir viņu gara traucējumu iemesls.
Kaphas savukārt ir vienīgā konstitūcija, kura baudās spēj ilgstoši būt tagadnē un maz klejo
nākotnes bailēs un pagātnes analīzē, taču arī kaphām ir savs tagadnes bēgšanas plāns –
slīgšana maņu baudu virpulī pavirza dzīves realitāti – pienākumus, attālumā, kuri vairs
nav ne ieraugāmi ne sadzirdami . Viņas nepieļauj, ka tām atņem kādu no to baudām,
viņu emocionālā pieķeršanās visam un visiem ir tā, kas rada noraidījumu jeb ignoranci
pret iespējamiem atņēmējiem. Vatas lielākoties mājo ar savām domām nākotnē un viņu
emocijām nav sakņu : bailes, izmisums, bezpalīdzība , prieks, eiforija, pacilāts garastāvoklis.
Par visām negatīvajām emocijām ir skaidrība – tās ne garam ne ķermenim nav vēlamas. Taču
var rasties jautājums, kā gan pacilāts garastāvoklis, prieks (kaut arī par nākotnes augļiem)
un eiforija var izraisīt garīgus traucējumus? Te būtu vietā citēt Čaraka – Samhita (viens
no ājurvēdas rakstu autoriem) , kas par dažādu gara traucējumu iemesliem min sekojošas
likumsakarības :
- Ja tiek zaudēts objekts, ko mēs ļoti vēlamies (iestājas : izmisums, nomāktība, skumjas,
depresija, bailes, vēlme dabūt atpakaļ zaudēto objektu un ar tām saistītās emocijas –
agresija, dusmas)
- Ja mēs dabūjam, to ko nevēlamies (aizvainojums, skaudība, izmisums, noraidījums,
kritizēšana)
- Ja mēs dabūjam to ko ĻOTI vēlamies (prieks, eiforija, pacilāts garastāvoklis)
Ja mēs kaut ko ļoti vēlamies un to iekārojam, nevis paļaujamies – ja būs lemts tad saņemšu,
ja ne tad, laikam man nav paredzēts, tad tanī brīdī, kad dabūjam tik ilgi izloloto sapni,
prātā iestājas tukšums. Prāts savu nākotnes fantāziju ir piepildījis un mērķis ir beidzot
sasniegts. Cilvēkam nav vairs uz ko tiekties, taču jebkāda objekta iegūšana nepiepilda iekšējo
tukšumu – ārpasaule var apmierināt vienīgi mūsu maņas, ko kontrolē prāts, taču nekāds
ārējs objekts nespēj aizpildīt gara vientulību un neziņu. Reizēm plānotā bauda un gaidītais
prieks neatbilst realitātei, fantāzijās mēs spējam radīt citu pasauli: kā ES braukšu ar šo
mašīnu vai iziešu sabiedrībā ar MANU vīrieti, kāds prieks MAN būs, kā citi skatīsies un mani
apbrīnos par MANU laimi. Mašīna vai MANS cilvēks būs daļa no manis un tad caur šo vērtīgo
īpašumu, mana pašapziņa celsies, es jutīšos laimīgs un apmierināts (ego fantāzijas). Varbūt tā
sabiedrības daļa, kas arī vēlas iegūt to pašu objektu, uzskatīs tevi par veiksminieku, taču visi
tie, kuri tevi pazīst – tiem tu būsi tas pats cilvēks ar tādiem trūkumiem un īpašībām kā līdz
šim – tikai ar mašīnu vai arī ar partneri. Gaidītā atzinība ir tikai fantāzijas iespēja, viens pats
ar sevi mājās esmu es pats – tikpat laimīgs vai arī nelaimīgs kā līdz šim – manas labās īpašības
mašīna vai partneris nepastiprina un sliktās nesamazina. Prāta mehānisms vienmēr darbojas
pēc likuma: dabūjot kāroto mēs ieslīgstam īslaicīgā eiforijā - tad tukšums. Atkarībā no tā,
cik daudz kārots, tik liels vai arī mazs ir tukšums un ar to saistītās ciešanas. Prāta augsts
lidojums , emociju zems kritiens.
Vēdās apraksta pavisam piecus ciešanu iemeslus, četrus no tiem es jau minēju: atmiņas
traucējumi , nezinoša un aizmaldījusies inteliģence , nepareiza maņu piesaiste objektiem un
dabas laika ritma neievērošanas faktors - tas viss kaitē katra cilvēka veselībai un garam.
Piektais ciešanu iemesls ir saistīts ar maņu un to saistīto emociju nepietiekošu kontroli –
Dhritibhramsa, kas daļēji jau tika ieskicēts došu aprakstos – Kaphas nespēju valdīt pār garšas
kārpiņām un pitas nespēju savaldīt agresiju. Pirms ķerties pie emociju kontroles mazs ieskats
cilvēka saprātīgā (homo sapiens) pasaules rašanās un cilvēka uzbūvē.
Ājurvēdas kosmoloģija (teorija par pasaules radīšanu), kas nākusi no samkjas filozofijas
vēsta, ka pasaule balstās uz diviem cikliem: manifestāciju un tās izbeigšanos, jeb vienkārši
runājot- visam ir sākums un gals. Cilvēkam, attiecībām, baudām, ciešanām, veselībai,
slimībai ir sākums un gals. Slims ego vai prāts balstās uz pieņēmuma, ka gala nekam nav – es
nemiŗšu, bauda pastāvēs mūžīgi, slimība nekad neatkāpsies utt.
Cilvēka prāts ir radīts, lai kalpotu cilvēka augstākā ES (buddhi) plānam, šis plāns 94% (cietie
procenti ir atkarībā no katra brīvas izvēlnes) ir nemainīgs. Šie nemainīgie procenti savukārt
ir ciešā harmonijā ar citu cilvēku plāniem: kā piemērs dabā varētu būt jūru, ezeru, okeānu
nemainībā attiecībā uz cietzemes daudzumu. Taču arī okeāni, jūras un upes izgrauž jaunas
gultnes, izkalst un pārplūst, tā arī cilvēka plānam ir brīvas izvēlnes iespējas. Ja ticības Dievam
nav, tad es nejūtu saistību ar visu pasauli, mans plāns nav saskaņots ne ar sava augstākā ES
vēlmēm, ne ar pasaules plānu. Prāts attīsta savas pastāvīgās pasaules teorijas un inteliģence
pieņem lēmumus, kas nav saskaņā ar pasaules un paša ķermeņa un apziņas kārtību.
Rezultātā zūd paļāvība uz paša spēku un citu atbalstu. Vēdiskajos rakstos tam ir apzīmējums:
buddhivibramša – maldos sapinusies nezinoša inteliģence – viens no pieciem ciešanu
iemesliem. Lielais jogas meistars Patandžali par to raksta: „Neziņa izveido laicīgas liepas par
mūžīgām, nešķīstību par tikumu, sliktus darbus par labiem, tavu neīsto es (ego , prātu) par
īsto es.”
Ājurvēdiskajā kosmoloģijā pasaule tika izveidota no nemanisfestējošas pamatvielas - prakriti,
kurai piemīt trīs īpašības: satva, radžas, tamas. Satva – gaismas princips, Rajas – enerģijas
un tamas – inerces un smagnējuma princips. Šai vēl nemanifistējošai pamatvielai ir sava
inteliģence - Mahat. Daudzu tautu pasakās viss ir dzīvs – tev nebūs ar kāju ne akmenim, ne
sunim spert spert, bērzam galotni lauzt – esi līdzjūtīgs – izmanto , taču neizšķērdē. Visas
lietas un mantas satur šo visuresošo inteliģenci , tās ir jāsaudzē un jāciena, tad tās kalpos tev
ilgi.
Gaismas princips radīja cilvēka inteliģenci, ego, prātu un zemapziņu. Visām šīm cilvēka
gara izpausmēm ir jāatbilst sekojošam īpašībām: patiesas zināšanas, laba atmiņa, pacietība,
izpalīdzība, taisnīgums, tīrība, spēja pielāgoties, dziļa, labu vēloša analīze.
Enerģijas princips radīja cilvēka sajūtu orgānus: ausis, ādu, acis, mēli, degunu un to izrietošās maņas: dzirdi,
tausti, redzi, garšu un smaržu kā arī darbību orgānus: muti, rokas, kājas, dzimumorgānus un
ānusu, kuiem būtu jāpakļaujas iepriekš nosauktajām gaismas principa īpašībām, jeb pilnīgai
apziņas vadībai satviskajās īpašībās.
Inerces princips iniciēja radīt piecus rupjos elementus: ēteri, gaisu, uguni, ūdeni, zemi - šī
principa izkārtojums nosaka cilvēka konstitūciju : vata
(cilvēki ar gaisa un ētera elementiem), pita (uguns un ūdens elementi) , kapha (ūdens un
zemes elementi) – visātrāk ārējām iespaidam pakļaujas vatas konstitūcijas cilvēki – gaiss ir
ļoti viegls elements un var radīt gan ātras garastāvokļa maiņas gan sāpes, savukārt ēteris
– ilūzijas attiecībā par dzīvi. Pitas fiziski ir daudz izturīgākās un vairāk spēj kontrolēt savas
maņas – taču uguns elements ir tik spēcīgs, ka, ja Pitas kaut kam pievēršas īslaicīga vājuma
pamudinātas – tad tas ir kā ugunsgrēks – to apdzēst vajag veselu brigādi . Visgrūtāk maņas
ir kontrolēt Kaphām – jo šīs konstitūcijas ir nākušas pasaulē, lai baudītu. Viņas ir grūti
iekustināmas, taču ja sāk, tad apturēt to nevar ne pašas ne citi. Tas ka pārmērīgu baudu
pasauli ir iekarojušas kaphas un to visgrūtāk kontrolējamā maņa : ēst – ir radījusi lērumu
diētu un zāļu un psiholoģijas studiju novājēšanas industrijā. Šeit vajag atcerēties vienkāršu
principu: kas par daudz – tas par skādi.
Te iesākās pirms tam nosauktais ciešanu iemesls: - nepietiekoša enerģijas principa
kontrole – maņas un prāts ar fantāzijām iziet ārpus kontroles, aizmirst pie kādām īpašībām
ir jāpieturas, un sāk apmierināt sevi bez ierobežojuma . Vēlme gūt baudu no maņu
apmierināšanas ir stiprākas par inteliģenci un gribu tās kontrolēt – viena šokolādes gabaliņa
vietā tiek apēsta visa tāfelīte, vienas kafijas tases vietā – četras un vienu attiecību vietā –
vienlaicīgi trīs (ētika vairs nav svarīga), vienas filmas vietā, skatās visu pēc kārtas, kamēr
aizmieg. Rezultāts ir jau paredzamās ķermeņa un gara ciešanas atkarībā no katra veselības
un nervu stripruma – vieniem ātri, citiem vajag ilgus gadus – taču princips darbojas vienmēr
– ciešanas iestājas.
1. Ājurvēdas raksti uzsver: viss ko tu ēd – veido tevi. Ja tu ēdīsi asus, smagus , indēm
(mūsdienās tie ir konservanti) piesātinātus ēdienus, vai arī tava ēdienkarte sastāvēs
tikai no viegliem uzkožamiem – tavas gara funkcijas tiks traucētas un lai kā tu
censtos, tava ikdienišķā barība noteiks tavu emociju skalu: no pilnīgas ignorances un
slinkuma līdz ilūziju lidojumam un haosam domāšanā.
2. Regulāri meditē – klusumā norims saasinātās emocijas vai arī atbrīvosies enerģijas
blokādes. Meditācija ir būšana ar sevi , ja tev ar sevi ir labi – tad arī pārējiem
būs prieks būt kopā ar tevi. Citu prieks radīs prieku tevī. Jauks apburtais loks
Meditācija sākas ar spēju koncentrēt apziņu vienā punktā. Domas ir piesaistītas tikai
vienam objektam vienā vietā šeit un laikā tagad. Nemierīgs gars ir vienlaicīgi vairākās
vietās un laikos: darbā tagad, mājās pēc pāris stundām un datorā ik pa brīžam starp
māju un darbu un aizvainojumā no kaimiņa kāpņutelpā aizvakar . Mainot ātri domu
objektus, kustība pieaug, sasprindzinājums arī, gaisa elements ir dominējošs un rada
apjukumu prātā. Regulāri koncentrējot apziņu uz vienu objektu vienā telpā un laikā,
prāts nomierinās un pilnībā kontrolē šo objektu – parādās pārliecība par saviem
spēkiem. Vatas beidzot ļaujas vienai nodarbei, nebaidoties, ka kāds viņas nosauks
par vienmuļām un neinteresantām, pitas sasniegs savu mērķi neiespringstot un
kaphas nebūs īgnas, ka citi jau sen ir visu sasnieguši - tās būs možas un atsauksies
aicinājumam dzīvot un baudīt dzīvi tās darbos un priekos!
3. Meditācija ir iespējama, ja ķermenis ir mierīgs un gars ir nomierinājies, tad dvēseles
gaisma spēj apspīdēt gan garu gan ķermeni. Vēdiskā filozofija saka, ka ķermenis ir
nekustīgs un neapzinīgs, garam tas ir apzinīgi jāvada, tad tas darbosies saskaņā ar
tevis vadītiem rīkojumiem. Ķermenis pats nevar sevi vadīt, lai paceltu roku vai
pieliektos ir jādod gara impulss. Gars ir pretēji ķermenim – ļoti kustīgs: domas
nepārtraukti manifestē mūsu apziņā, tiek pieņemti lēmumi, nākotne, pagātne tiek
salīdzināta ar tagadni, apstrādāta informācija, taču pēc savas dabas tas ir apziņā
ierobežots, mēs zinām to, ko mums kāds ir iemācījis vai arī paši esam iemācījušies,
savā būtībā gars ir nezinošs vairāk nekā zinošs, ja kaut vai salīdzinām ar visām
iespējamām zināšanām. Dvēsele ir nekustīga, taču visu zinoša un visu saprotoša.
Mēs nespējam aiziet līdz dvēselei un tai pajautāt kādu no mums interesējošiem
jautājumiem vai arī palūgt palīdzību: dvēsele ir tīra gaisma un pilnīga mīlestība ārpus
laika un telpas – prāts ir institūcija, kas darbojas laikos un telpā... , dvēsele – mūžībā.
Kas ir tas tilts, kas savieno mūs visus šai trīsvienībā? Kad mēs esam apzinīgi savā
ķermenī , ķermenis ir tīrs un apmierināts visās savās maņās, spējam nomierināt savu
garu meditācijas klusumā. Dvēseles gaisma šajā mirklī atmirdz mūsu garā, tā kā koki
spoguļojas mierīgā ūdens virsmā . Mēs nevaram šo atspulgu paturēt, ja maņas ir
ieslēgtas prāta materiālajā pasaulē, kas nepārtraukti viļņojas ārējo objektu iespaidotas,
taču tas brīdis, kad tu esi pilnīgā apziņas harmonijā un sajūti dvēseles atspulgu garā
- tu esi Dieva bērns un tevī prieks, kas piemīt tikai bērnam. Dievs ir mīlestība . Tu esi
mīlestības bērns tieši šajā brīdī, kas ir vienīgais patiesais laiks šajā ilūziju pasaulē –
nākotne vēl nav iestājusies un pagātne jau ir aizskrējusi . Mīlestība kā daļa no tevis nevis
mīlestība kā kāda devums vai dāvana no ārpasaules.
Meditācija ir atslēga, kas tevi ved pie tevis paša tavā vienīgajā reālajā laikā, kurā mīt patiess prieks tevī.
Tu esi mīlestība.