Kas vairo dzīvības enerģiju?

Dzīvības enerģiju mēs uzņemam ēdot un elpojot. Kā palielināt šo dzīvības enerģijas jeb prānas daudzumu ?

Prānas daudzums samazinās haotiski elpojot nekvalitatīvu gaisu, esot pārmērīgās emocijās (bailes, agresija, skaudība), ēdot nedzīvu ēdienu (konservētu, vecu, pusfabrikāti u.c.), bezmiegs kā arī kaitīgi ikdienas paradumi. Līdz apmēram 30 gadiem prāna tiek tērēta un viņas rezerves liekas būs nebeidzamas, ja mēs šo piešķirto enerģiju tikai tērējam un nevairojam caur apzinātu dzīves veidu (joga, meditācijas, veseīgs uzturs) - tad izsīkstot šai rezervei mums vairāk nekā nav. Simptomi - nogurums, depresija, slimības, mirdzuma trūkums un pelēkas, nogurušas sejas - kam nepieciešams biezs kosmētikas slānis. 

Prana vaju - pēc ājurvēdas, ienāk elpojot - un izplatās pa visu ķermeni, apskauj katru šūnu  un dod tai spēku dzīvot - bez prānas nav iespējama dzīvības eksistence. 

Praktizējot jogu pareizi, mēs šo prānas daudzumu palielinam un pēc jogas sajūtam mieru un spēka pieplūdumu. Jogas mērķis ir palielināt prānas daudzumu - jo prāna ir degviela mūsu augstākajai apziņai. Sporta veidi, kuros elpo haotiski, iedarbina cilvēkā "cīnīties vai bēgt" sistēmu (par to atbild virsnieres). Ķermenis saņem kārtīgu adrenalīna devu un jūt īslaicīgu "enerģijas vilni", bet tā NAV prāna. Prāna ir kā rāmi plūstoša upe, adrenalīna deva ir kā spēcīga viesuļvētra - ātri atnāk, visu paceļ gaisā un rada eiforiju. Kritiens seko neizbēgami, un īstos postījumus mēs izjūtam tikai pēc kāda laika (katram individuāli) - kā pamatīgu spēku izsīkumu gan fiziskajā, gan garīgajā ķermenī. 

Sportojot un dzenoties pēc rezultātiem cilvēki iegūst traumas un šajā Ego ceļā prāna tiek zaudēta. Tas iespējams jebkurā sporta veidā, arī jogā. Zaudētā prāna noved pie slimībām, izsīkuma un gala rezultātā - depresijas. Nevar noliegt sporta nodarbību labumu cilvēkam - bet ir jāieklausās sava ķermeņa vajadzībās, nevis prāta un ego izaicinājumos.  Joga nav sacensības, Joga ir garīga prakse,kas pavairo prānas plūsmu ķermenī - ļaujot paplašināt un pabarot mūsu apziņu. Jebukru apzinātu sportisku aktivitāti var pielīdzināt jogai: harmoniska elpošana, samērīgs muskuļu noslogojums un ieklausīšanās sava ķermeņa varēšanā. Aizej līdz šīs varēšanas robežai, bet nepārkāp to, traumējot savu ķermeni - dari to pakāpeniski. Un ar katru dienu šī robeža kļūs plašāka, kopā ar Tavu prānas telpu - vairosies personības mirdzums, ķermeņa spēks, veselība un pašpārliecinātība.  

Lēna un plūstoša joga palīdz samazināt stresu, iekšēju trauksmi - mūsdienu trauksmainais cilvēks vēlas kustību un nepārtrauktu "man vajag, vajag, uzreiz un tūlīt"! Nemierīgu skriešanu un ātru jogu vajag mūsu nemierīgajam prātam, apziņai un garam vajag klusumu, lēnu plūsmu. Sanskritā vārds asana nozīmē "sēdēt" vai "būt apzinātam", nevienā no šiem tulkojumiem tas nenozīmē sevis mocīšana līdz spēku izsīkumam. Steidzīgi aizelsušies pildot asanas mēs nespējam pilnībā tās izjust, ieklausīties katrā šūnā, cīpslā un muskulī. Jo aktīvāka un pārmaiņām bagātāka dzīve - jo mierīgāka un apzinātāka joga mums vajadzīga. Savukārt, ja ikdiena ir ļoti vienmuļa, piemērotas ir aktīvākas jogas skolas.